Vara katoda stieņi: Dabasgāzes izmaksas vara katoda stieņu rūpniecībā veido 30-40% no kopējām ražošanas izmaksām. Dabasgāzes cenas Šaņdongā, Dzjansu, Dzjansji un citās vietās kopš oktobra ir pieaugušas, cenas pieaugot par 40-60%/m3. Ražošanas izmaksas uz vienu tonnu produkcijas uzņēmumos palielināsies par 20-30 juaņa/m. Tas kopā ar darbaspēka, vadības un kravas izmaksu pieaugumu palielināja kopējās izmaksas par 80–100 juaņa/mt salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Saskaņā ar SMM aptauju neliela skaita vara stieņu rūpnīcu apstrādes maksa oktobrī tika nedaudz paaugstināta par 10–20 juaņa/m, bet pakārtotās emaljētas stieples un kabeļu rūpnīcas to pieņēma zemi. Un faktiskās tirgotās cenas nebija augstas. Vara stieples apstrādes maksa pieauga tikai dažiem maziem uzņēmumiem, kuriem trūka sarunu spēka par cenu noteikšanu. Vara katoda rūpnīcām, iespējams, pieaugs ilgtermiņa pasūtījumu cenas. Lielākā daļa vara katoda stieņu ražotāju plāno paaugstināt ikgadējās apstrādes maksas saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem par 20–50 juaņām/mt.

Vara plāksne/loksne un sloksne: Vara plākšņu/lokšņu un sloksņu ražošanas procesā ietilpst aukstā un karstā velmēšana. Aukstās velmēšanas procesā tiek izmantota tikai elektrība, kas veido 20–25% no ražošanas izmaksām, savukārt karstās velmēšanas procesā galvenokārt izmanto dabasgāzi un nelielu elektroenerģijas daudzumu, kas veido aptuveni 10% no kopējām izmaksām. Pēc elektroenerģijas cenu pieauguma auksti velmētu plākšņu/lokšņu un slokšņu produkcijas cena par tonnu pieauga par 200-300 juaņa/m. Dabasgāzes cenu pieaugums paaugstināja karsti velmētu plākšņu/lokšņu un slokšņu ražotņu izmaksas par 30-50 juaņa/mt. Cik SMM saprata, tikai dažas vara plākšņu/lokšņu un slokšņu rūpnīcas ir nedaudz paaugstinājušas apstrādes maksu vairākiem pakārtotajiem pircējiem, savukārt lielākā daļa rūpnīcu guva mazāku peļņu, jo elektronikas, nekustamā īpašuma un ārvalstu tirgos tika saņemti mazāk pasūtījumi.

Vara caurule:Elektroenerģijas ražošanas izmaksas vara cauruļu rūpniecībā veido aptuveni 30 % no kopējām ražošanas izmaksām. Pēc elektroenerģijas cenu pieauguma cena pieauga lielākajai daļai ražotāju. Lielās vietējās vara cauruļu rūpnīcas ir paaugstinājušas apstrādes maksu par 200–300 juaņiem/mt. Lielo uzņēmumu lielās tirgus daļas dēļ pakārtotās nozares bija spiestas pieņemt augstākas apstrādes maksas.

Vara folija:Elektrības izmaksas veido aptuveni 40% no kopējām ražošanas izmaksām vara katoda folijas rūpniecībā. Vairums vara folijas ražotņu norādīja, ka vidējā elektroenerģijas cena pīķa un klusajā periodā šogad ir pieaugusi par 10-15%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Vara folijas rūpnīcu apstrādes maksas ir cieši saistītas ar pakārtoto pieprasījumu.

Pirmajā pusgadā pieprasījums bija spēcīgs no jaunajām enerģētikas un elektronikas nozarēm, un vara folijas rūpnīcu apstrādes maksas ir strauji pieaugušas. Tā kā 3. ceturksnī palēninājās pakārtotā pieprasījuma pieaugums, elektroniskajās shēmās izmantotās vara folijas apstrādes maksa nav īpaši mainījusies. Litija akumulatoru vara folijas ražotāji ir pielāgojuši apstrādes maksu dažiem akumulatoru uzņēmumiem, kuri pieprasīja pielāgotu folijas platumu.

Vads un kabelis:Elektroenerģijas izmaksas vadu un kabeļu nozarē veido aptuveni 10-15% no kopējām ražošanas izmaksām. Ķīnas vadu un kabeļu nozares kopējais konsolidācijas koeficients ir zems, un pastāv ievērojams jaudas pārpalikums. Apstrādes maksa visu gadu saglabājas 10% apmērā no kopējām produktu cenām. Pat ja strauji pieaug darbaspēka, materiālu, vadības un loģistikas izmaksas, vadu un kabeļu izstrādājumu cenām ir grūti sekot šim piemēram. Tādējādi uzņēmumu peļņa tiek samazināta.

Šogad nekustamo īpašumu nozarē radās virkne problēmu, un ir palielinājies kapitāla saistību neizpildes risks. Lielākā daļa vadu un kabeļu uzņēmumu ir piesardzīgāki, pieņemot nekustamā īpašuma pasūtījumus, un atturas no nekustamā īpašuma tirgus pasūtījumu pieņemšanas ar ilgu laiku un augstu maksājumu risku. Tikmēr pieprasījums nekustamo īpašumu nozarē ir vājinājies, kas ietekmēs arī vara katoda stieņu ražotņu darbības rādītājus.

Emaljēts vads:Elektroenerģijas patēriņš lielajās emaljētas stieples ražotnēs, kurās gatavās produkcijas ražošanai izmanto vara katodu, veido 20–30% no kopējām ražošanas izmaksām, savukārt emaljēto stiepļu ražotņu elektroenerģijas patēriņš, kas tieši izmanto vara stiepli, veido nelielu daļu. Cik saprata SMM, izolācijas laka veido 40% no kopējām ražošanas izmaksām, un cenu nepastāvība ļoti ietekmē emaljētā stieples ražošanas izmaksas. Izolācijas laku cenas šogad ir būtiski pieaugušas, taču lielākā daļa emaljēto stiepļu nozares uzņēmumu nav paaugstinājuši cenas, ņemot vērā siltumizolācijas laku cenu kāpumu. Piedāvājuma pārpalikums un vājāks pieprasījums ir ierobežojis emaljētas stieples apstrādes maksu pieaugumu.